ADŽILITI – FIZISKA AKTIVITĀTE, KAS IR VESELĪGA KĀ SUNIM, TĀ SUŅA SAIMNIEKAM. UZLABO KOMUNIKĀCIJU AR SUNI.

Vārds, uzvārds: Normunds Ģelzis
Nodarbošanās:Finanšu nozare
No kura gada nodarbojas ar adžiliti:kopš 2017. gada vasaras
Suņa šķirne: Bokseris
Suņa vārds: Junona Kimbero
Mājas vārds: Juna
Dzimšanas diena: 26.11.2016
Kategorija:large
No kāda vecuma suns sāka apmeklēt adžiliti treniņus:no 7 mēnešu vecuma
Suņa rakstura īpašības:Bokseris ir kā kucēns līdz sirmam vecumam.
Suņa “nedarbi”: Vēl jo projām pa brīdim uztaisa haju mājās, bet tas ir BOXERIS. Iznīcināti 2 klubkrēsli, televizors.
Adžiliti sasniegumi:Esam ieguvuši godalgotas vietas Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Nu jau esam tikuši līdz A2 klasei, vēl vajadzētu noskriet 2 tīras trases, tad būsim A3, kas ir arī mūsu uzstādītais mērķis adžiliti. Un mēs ticam, ka mums tas izdosies.

Mūsu debija A2 bija Igaunijā, vienā no trasēm bijām vienīgie uz pjedestāla, jo pārējie, ātrie suņi, bija diskvalificējušies.

Taču ceļš uz sasniegumiem nebūt nebija tik viegls un “rozēm kaisīts”.
Jau pirmajās sacensībās atklājās, ka Junas uzvedība sacensībās ir pavisam savādāka nekā treniņā. Viņai ieslēdzās “jautrība”. Juna sacensības uztvēra kā izklaidi, kur var saimnieku neklausīt, jo nav kārumu, nav mantiņu. Varēja pieskriet pie tiesneša, vai fotogrāfa mēģināt iedot buču .
Ar to mēģināju cīnīties dažādi, bija pat reize, kad uz sacensībām atbraucu stipri agrāk, lai noskrietu, kopā ar suni 3 kilometrus, bet arī tas nelīdzēja .
Līdz pirmajai ieskatītai trasei (finišam) tikām pēc 17 diskvalifikācijām Kopā A0 klasē mums bija 26 diskvalifikācijas, bet pieaugot un pārejot A1 klasē jau muļķīgās diskvalifikācijas vairs nebija.

Kāpēc nolēmu nodarbojaties ar adžiliti?Patīk aktīvs dzīves veids. Taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, jo mums ar Junu ir savs stāsts.
Juna manas dzīves laikā ir ceturtais bokseris esmu dzimis 23.10.1967. Par cik Junas audzētāja ar Junas mammu jau daudzus gadus trenējās cilvēku meklēšanā man tika piedāvāts, vai nevēlos pamēģināt un atnākt uz treniņu, piekritu. Sākām trenēties cilvēku meklēšanā, kas ļoti iepatikās.
Trenējoties bija acīm redzami, kā kucēns attīstās, veidojās laba komunikācija ar suņiem un komunikācija ar svešiem cilvēkiem. Pirmo reizi parādījās suns, kas māk lietot degunu.
Paralēli lai uzturētu sevi un suni sportiskā formā sākām skriet kanikrosu un piedalīties kanikrkrosa un biatlons ar suni sacensībās.
Tad kādā no meklēšanas treniņiem runājot ar suņu saimniekiem tika pieminēts adžiliti sporta veids. Biju ļoti pārsteigts par sevi , ka neko nebiju dzirdējis par tādu sporta veidu, jo ar visiem iepriekšējiem suņiem biju trenējies paklausības treniņos un visi iepriekšējie bija klubu suņi Par laimi man tika iedots Svetlanas Krēsliņas telefona numurs un drīz vien mēs ieradāmies treniņā, Junai toreiz bija 7 mēneši .
Treniņu process bija normāls, sevišķi neatšķīrāmies, ja neskaita to , ka trenerei biju pirmais audzēknis ar bokseri.
Kāpēc citiem suņu saimniekiem būtu vērts izmēģināt adžiliti treniņus? Fiziska aktivitāte ir veselīga kā sunim, tā suņa saimniekam. Adžiliti aktivitātes uzlabo komunikāciju ar suni.
Kas ir mainījies, kopš nodarbojos ar adžiliti? Ir daudz vieglāk ikdienā sadzīvot, komunicēt savā starpā.